23. aprīlī tiek atzīmēta Ūsiņa diena – tie ir vieni no vissenākajiem latviešu gadskārtu svētkiem, kam bija īpaša nozīme un tradīcijas.
Par šo dienu ir ļoti daudz senlatviešu ticējumu un tradīciju, kas saistīti gan ar zemkopību, gan ar lopkopību, īpaša nozīme šajā dienā bijusi zirgiem. Taču ir arī daudzas interesantas paražas, kas tika darītas, lai piesauktu laimi un veiksmi.
Pats Ūsiņš, kam par godu arī šīs dienas nosaukums, tiek uzskatīts par zirgu, gaismas un pavasara aizbildni. Šajā dienā viņš “atver zemi” – it kā simboliski sākas īstais pavasaris, kad zeme ir gatava pa īstam pamosties un tajā sāk augt visi augi.
Par šo dienu arī vairāki interesanti ticējumi:
Kāds laiks būs Ūsiņa dienā, tāds tas būs visu vasaru!
Šajā dienā tika izgatavotas īpašas aizsardzības zīmes, ko lika gan uz durvīm, gan staļļiem – tas bija Ūsiņa krusts.
Savukārt uz mājas durvīm, sētām, kas apjož pagalmu vai ganības, uz zirgu iemauktiem, ar krītu zīmēja vai kā citādi iegreba vēl vienu aizsardzības zīmi – Ūsiņa zīmi, kas izskatās kā divi ragi, kas vērsti uz augšu – kā “M” burta, tikai pagriezts augšpēdus.
Lasi vēl: Pagatavojiet uzlējumu no produkta, kas atrodas jebkurā virtuvē un jūsu orhidejas uzziedēs dažu dienu laikā
Šajā dienā, lai izpelnītos aizsardzību un svētību, Ūsiņam tika dāvāts ēdiens, piemēram, olas un maize. Šos pārtikas produktus bija svarīgi novietot uz skaistākā laukakmens – lai gariņš tur, ejot garām, tos pamanītu.
Šajā dienā rīta rasa tika uzskatīta par īpaši noderīgu un dziedinošu – tajā vajadzēja mazgāties, lai visu gadu būtu stiprs. Attiecībā uz rīta rasu arī bija vēl kāds ticējums – arī tas dāvāja stiprumu, no rīta basām kājām bija jāiziet pa zāli, kuru klāj rīta rasa. Bet mazi bērni rīta rasas pildītā pļavā bija palaižami dauzīties un vārtīties, arī tad viņiem tika Ūsiņa svētība.
Ūsiņa dienā bija jādedzina vecā zāle un zari, sarīkojot pamatīgu ugunskuru – tas bieži vien līdzinājās tam, ko redzam Līgo vakarā. Ugunskurs Ūsiņa dienā nozīmēja gaismas uzvaru pār tumsu.
Astrologs Kristaps Baņķis brīdina par bīstamiem notikumiem Latvijā un pasaulē 27.aprīlī
Šajā dienā liela nozīme bija tam, ko lika uz svētku galda, noteikti bija jābūt: vārītām olām (simbolizē dzīvību un spēku), zirņu, pupu, miežu putrai (spēks). Uzturam bija ļoti liela nozīme, jo tas simbolizēja pārticību, tā, lai ģimenei un saimei nekā netrūktu.
